Francijas enerģijas un klimata ikdienas ziņu avots.

Autors: AUDE LE GENTIL

Kopā ar NICOLAS CAMUT un ARTHUR NAZARET

Informācija un padomi dalīšanai? Rakstiet Nicolas Camut, Aude Le Gentil un Arthur Nazaret | Skatīt pārlūkprogrammā

— Ūdeņradis: nozare dalās “zema oglekļa” definīcijā.

— Sen-Nazērē vēja enerģijas dalībnieki vēlas sasniegt mērķi.

— Nacionālā sabiedriskās apspriešanas komisija pretuzbrūk.

Sveiki visiem, šodien ir ceturtdiena, 2. maijs. Valdība nevēlējās enerģijas un klimata plānošanas likumu, sakot, ka nevar atrast vairākumu. Parlamentārieši atbild “Chiche”.

Un trešais. Vispirms zaļie, kas martā beigās piedāvāja savu likumprojektu — atcelts pēc komisijas sēdes. Pēc tam LR senatori, kas pilnveido savu tekstu, par kuru mēs jums stāstījām nedēļas sākumā un kas cer to pieņemt līdz jūnija beigām. Visbeidzot LIOT grupas deputāti, kuru niša ir jūnija vidū, un kas piedāvā “Francijas enerģētikas plānošanas atjauninājumu”, kas lielā mērā iedvesmojas no ekoloģiskā PPL. Tā iekļaušana darba kārtībā “vēl nav izlemta”, jūsu biļetenim norāda tā autors Benjamins Sent-Huils.

DIENAS AKTUALITĀTES

UZLIECAMS DEFINĪCIJA. Ūdeņraža nozare dalās par rīkojuma projektu, kas varētu ļaut marķēt “zemu oglekļa” ūdeņradi, kas ražots no fosilajiem kurināmajiem. Šis teksts, ko jūsu kalps ir konsultējis, nosaka maksimālo siltumnīcefekta gāzu emisiju slieksni un metodoloģiju, lai kvalificētu ūdeņradi kā “atjaunojamu” vai “zemu oglekļa”.

“Zema oglekļa” definīcija ir pārāk liberāla attiecībā uz zilo ūdeņradi, nosoda vienas nozares uzņēmuma lobists. Zilais ūdeņradis ir jaunums gāzes krāsu paletē, kur katrs nokrāsa atbilst tā izcelsmei. Tas tiek iegūts no dabasgāzes — tāpat kā pelēkais ūdeņradis, kas rada lielu emisiju — izņemot to, ka izdalītais CO2 tiek uzglabāts un/vai atkārtoti izmantots.

Rīkojuma projekta pielikumā paredzēts, ka izņemtais CO2 var tikt atskaitīts no kopējā emisiju daudzuma. Tas nozīmē, ka ūdeņradis, kas iegūts no fosilajiem kurināmajiem, var tikt uzskatīts par “zemu oglekļa” un gūt labumu no valsts atbalsta mehānismiem.

Tas var šokēt dažus nozares dalībniekus, no atjaunojamo enerģiju ražotāju puses. “Papildus zaļajam mazgāšanai tas ir siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas izvairīsies no CO2 kvotām, kā arī valsts nauda, kas finansēs atkarību no fosilajiem kurināmajiem un sodīs atjaunojamos avotus”, nožēlo jau minētais lobists. Nozares federācija uztraucas, ka visi ražošanas veidi — atjaunojamie avoti, kodolenerģija vai CO2 uztveršana — tiks likti vienā līmenī.

Pārāk ierobežojošs teksts, apgalvo pretēji Francijas Gaze asociācija: “Kritēriji nav piemēroti zilajam ūdeņradim, pastāv risks pretrunāt ar definīciju, kas tiek apspriesta Eiropas līmenī.”

H-6 H2. Katrs sver iespēju iesniegt grozījumus pirms teksta izskatīšanas Enerģijas augstajā padomē nākamajā otrdienā. Tam ir laiks līdz šodienas pēcpusdienai plkst. 16:00.

Plkst. 10:30, AXA ģenerāldirektora Tomasa Buberla uzklausīšana Senāta izmeklēšanas komisijas sēdē par TotalEnergies.

Šodien pēcpusdienā, ministru Bruno Le Maire un Roland Lescure vizīte Sen-Nazērē veltīta jūras vēja enerģijai.

ATJAUNOJAMIE AVOTI

RŪGTAS VĒJA TURBĪNAS. Ministri Bruno Le Maire un Roland Lescure šodien pēcpusdien Sen-Nazērē solījuši paziņot par pasākumiem, lai veicinātu franču rūpniecības izmantošanu jūras vēja enerģijas jomā. Viņiem arī vajadzētu paziņot par misiju starp inspekcijām par vēja parku nodokļu pielāgošanu, kuras rezultāti tiek gaidīti vasarai. Bet jūsu biļetena aptaujātie dalībnieki gaida precizējumus par grafiku.

Pretvējš. “Mēs redzam valsts lēno progresu. Tas ir ļoti satraucoši. Mēs gaidam pašreizējo konkursu paātrinājumu,” saka liels enerģijas uzņēmums. Visi atceras AO5 konkursu, Dienvidbretanjā. Uzvarētāja paziņojums jau ir divreiz atlikts. Šodien tas nav paredzams, bet nozare vismaz gaida datumu, jo ekspluatācijas sākums paredzēts 2031. gadam.

Noskaņojums. Šis kavējums raisa visas fantazijas un interpretācijas. “Tas ir noslēpums. Vai kāds operators ir atteicies?” jautā Daniels Kuefs, viceprezidents jūrai un krastam Bretanjas reģionam.

Peldošais valdība. Rezultats ir īpaši gaidīts, jo tas ir pirmais konkurss par peldošo jūras vēja enerģiju. Ja AO5 paliek uz vietas, kas notiks ar AO6, Vidusjūrā – divi parki pa 250 megavatiem katrs? “Nozare ir noraizējusies par valdības vilcināšanos,” norāda PACA reģiona politiķis, kurš labi pārzina šo jautājumu. “Mums ir pilnīgs miglains,” atzīst mūsu pirmais enerģijas uzņēmums.

Daudzveidība. “Valstij jādažina nedaudz vairak uzvarētaju. Ja beigas vienmēr būs EDF vai ENGIE, tad labak nacionalizet – tas būs vienkarsak!” nesen teica cits jūras vēja enerģijas dalībnieks jūsu biļetenim. AO10 konkurss vairakos jūras rajonos ar kopumaa 10 gigavatu jaudu vajadzetu apmierinat musu sarunu biedru.

Tas vel nav atverts, bet dazi cer, ka ministri sodien noradis datumu. Jau zinams, ka bus vairaki loti. Tas ļauj dažadot uzvarētajus kopš pagajuša gada beigu dekréta.

Sis konkurss ir izskirigs: “Tas nosaka saistibu ieverosanu ar vienosanos par jūras vēja enerģiju, kas paredz 18 GW ekspluatacija 2035. gadam,” norada Zilu energetiku sindikata prezidents Zils Nisens. Pagaidam mums nav zinamas nakotnes zonas. Tas atkarigs no secinajumiem, ko valdiba izdara par juras debatiem, kas beidzas 26. aprili un ko tas planots paziņot septembri.

PLANOSANA

CNDP CINAS SABIEDRIBA. Nacionala sabiedriska apspriesana (CNDP) gatavojas atbildet. Bruno Le Maire pagajušaja nedela paziņoja, ka “lielie rupnieciskie projekti” vairs netiks apspriesti sabiedribai ar reglamenta tekstu nakotne. Sodien tas ir komisijas plenarsedes darba kartiba. Atbilde bus komunikats, ko parakstis tas prezidents Marks Papinuti. 

“Valdiba mums pietiek ar to, ka mes kavetjam dazadu lielu projektu attistibu, mes sniegsim pretargumentus,” stasta CNDP biedrs manam kollegim Arturam Nazaretam. Pagaidam musu atbilde paliek mieriga, es ceru, ka mes izdarisim ko asaku.”

Tiesvedibas prasibas. Musu CNDP biedrs cer, ka NVO uznemsies lietu un aizvedis to tiesai. “Mes sarakstamies pa e-pastu, lai dokumentetu lietu,” vinš piebilst. CNDP regulari stradajosa garantija nosoda “smagu demokratijas videi uzbrukumu”, kas pretruna ar blank”>Eiropas direktivu par dazadu projektu ietekmi uz vidi un blank”>Aarhus konvenciju.

FNE prieksgala. FNE prezidents Antuans Gatets saka gatavs iesniegt prasibu “ja nepieciesams”, piebilstot: “Mes redzesim, vai ministrs uzdrizkas doties lidz siem skandalozajiem priekslikumiem un saja gadijuma mes atbalstit demokratiju videi un CNDP atgadinot pamatprincipus tiesiskuma valsti.”

EIROPA SAVIENIBA

VETRA. Pec Eiropas Komisijas izmeklesanas atversanas par subsidijam, ko saņem kinas vetraturbinu razotaji piecos ES valstis, tostarp Francija, jusu biļetens nolēma noskaidrot, kuri parki Francija var but iesaistiti.

No 2200 Francijas vetruparkiem, “apmeram desmit ir apriti ar vetra turbinam, ko razo kinas turbini,” aprekina lobists. Skaitlis tiek uztverts ka “ticams” bijusais Vides parveides ministrijas darbinieks.

Svarigi ir cena. “Kinas turbini ir par 30 lidz 40% letaki” neka Eiropas konkurence, apstiprina nozares dalibnieks. “Tomer apkopes jautajumi ir sareztaki,” vinš piebilst, noradot ka Eiropas piegadataji piedava “lielaku drosibu”, jo Eiropa nav kinas apkopes darbnicu.

Eiropas izpildvara var pieprasit informaciju attiecigajiem uznemumiem “neinformejot par aizdomam par arzemju subsidiju vai tikai lai iegutu salidzinamus datus par tirgu”, atgadina cits lobists. Privatie dalibnieki tiek informeti tikai otraja posma, ja Komisija lemj veikt padziļinatu izmeklesanu. Tapec pagaidam gruti zinat, kas ir iesaistits.

Vissvarigakais, ir politiska zina konkurencei Kina. “Mes velamies ierobezot vai cik vien iespejams noverset kiniesu turbini ienaksanu Eiropa un ipasi Francija,” norada cits nozares dalibnieks, kurš redzeja izmeklesanas atversanu ka zimi ka Francijas valdiba ir proaktiva si jautajuma.

BRAVI ELEKTRONI

– Ademe prezidents Silvans Vasermans saka ka francuzi ir brivpratigi gatavi ekologiskai parveidei. Dazos nosacijumos vinš