Plāns Eiropas drošības finansēšanai

Valdības arvien vairāk apzinās nepieciešamību sagatavot kontinentu kara apstākļiem, un šis plāns piedāvātu izeju Eiropas politikas veidotājiem, kuri steidzami meklē naudu, lai segtu izdevumus. Viņi zina, ka par to ir jāmaksā; viņi vienkārši nevēlas to darīt.

Citas iespējas varētu redzēt ESM reaģēšanu uz Krievijas agresiju plašāk, piemēram, palīdzot segt Ukrainas atjaunošanas izmaksas vai sniedzot lētus aizdevumus valstīm kā Baltijas valstīm, kuras var saskarties ar pieaugošām aizņēmuma izmaksām.

Krievijas karš Ukrainā – valstī, kurai ir ES dalības ambīcijas – turpinās trešo gadu, un Donalds Tramps potenciālais atgriešanās Baltajā namā rada risku, ka Eiropa paliks nelaimē, jo viņš pieprasa, lai visas NATO valstis sasniegtu mērķi tērēt 2 procentus no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai.

Bet strauji pieaugošie parādi bloka spēcīgākajās galvaspilsētās, sarežģītā iekšpolitika un stingri izdevumu noteikumi, ko uzliek Eiropas Komisija, ierobežo bloka spēju izlikt papildus naudu.

Ideja par glābšanas fondu vēl ir agrīnā stadijā. Bet tas varētu būt pieņemamāks valdībām nekā citi priekšlikumi aizsardzības finansēšanai, kas vēl nav sākušies – ieskaitot naudas atrašanu esošajā ES budžetā, izmantojot Krievijas aktīvus, kas ir imobilizēti kopš kara sākuma, vai kopīgi izdot kopējo parādu, ko sauc par eiroobligācijām.

Francija un Baltijas valstis, visticamāk, būs priekšgalā, atbalstot šo ideju, saka amatpersonas. Bet citas galvaspilsētas pašlaik uzstāj, ka tai jāpaliek kā apdrošināšanas fondam valstīm, kas saskaras ar krīzi. Viņu skatījumā tas nedrīkst pielāgoties ES mainīgajām prioritātēm.

Eirozonas 20 finanšu ministriem būtu jāvienojas par jebkuru izmaiņu.